Latvijas biznesa žurnāls „Telegraf” ir publicējis rakstu par to, kā banku darbību ir ietekmējis nesenais ārkārtējās situācijas periods, ko radījis Covid-19.
Valsts lielāko finanšu iestāžu vadītāji pastāstīja par to, kā viņu bankas pārkārtoja savu darbību, kādas izmaiņas tajās iesakņojās, kādus finanšu rezultātus izdevās sasniegt, kā arī dalījās prognozēs par nākotni.
Turpmāk publicējam Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Rolfa Fulsa komentāru:
„Tūlīt pēc ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas bankas darbībā nekavējoties tika veiktas izmaiņas. Šādā kontekstā var uzsvērt divus galvenos aspektus: mēs stingri ievērojām valdības rīkojumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, un vienlaikus banka pielāgoja savus uzņēmējdarbības procesus toreizējai situācijai.
Atceroties notikušo, var teikt, ka pandēmijas periods mums deva ļoti vērtīgu pieredzi. Tostarp mēs saņēmām impulsu dziļākai izpratnei un to iespēju īstenošanai, kuras paver mūsdienu tehnoloģijas un sakari.
Izdevās organizēt efektīvu attālinātu darbu daļai darbinieku, optimizēt lietvedību, kontroli un citus procesus; daļu ikdienas darbu tagad veicam elektroniski.
Pietika ar dažiem mēnešiem, lai daudzi jauninājumi tiktu ieviesti dzīvē un nostiprināti. Piemēram, klientiem iepatikās apmeklēt banku pēc iepriekšēja pieraksta – šī kārtība tika ieviesta ārkārtējās situācijas laikā; tagad mēs jau esam īstenojuši šādu iespēju, izmantojot mobilo lietojumprogrammu, un tā drīz parādīsies arī bankas interneta vietnē.
Mēs sākām daudz biežāk rīkot videokonferences un izmantot citus e-saziņas veidus ar klientiem un kolēģiem utt.
Līdzīgus pārveidojumus ir piedzīvojusi arī citu uzņēmēju darbība Latvijā, Eiropā un visā pasaulē. Mēs visi vairs nebūsim tādi, kādi bijām pirms „koronakrīzes”. Tā iezīmēja svarīgas tendences, kas saglabāsies ilgu laiku: piedzīvos izaugsmi ar tehnoloģijām saistītas industrijas, attīstīsies dažāda veida attālinātie pakalpojumi un speciālistu tāldarbs.
Par finanšu rezultātiem. Kā jau ziņojām, pirmais ceturksnis Rietumu Bankai bija ļoti veiksmīgs, taču jau marta datu publicēšanas laikā mēs uzsvērām, ka krīzes negatīvā ietekme uz ekonomiku parādīsies otrajā ceturksnī un, iespējams, arī vēlāk.
Gaidāmais biznesa aktivitātes un klientu darījumu kritums, kas starptautisko un vietējo ierobežojumu dēļ maksimumu sasniedza martā un aprīlī, palēnināja daudzu uzņēmumu darbību, piespieda pārtraukt darbu ar projektiem un atlikt dažu jaunu ideju īstenošanu. Tomēr, kā mēs varam spriest pēc klientu darbības, no jūnija situācija sākusi uzlaboties. Mēs ceram uz šīs tendences nostiprināšanos.
Kopumā diez vai kāds var skaidri prognozēt, kā pasaule izkļūs no lejupslīdes un attīstīsies turpmāk. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka līdzīgas pēkšņas krīzes iespējamība tiks iekļauta uzņēmumu stratēģiskajos attīstības plānos un ņemta vērā, vērtējot dažādus riskus, un tas ir ļoti svarīgs stabilizējošs faktors.
Ir arī skaidrs, ka vairākas nozares, kas saistītas ar mūsdienu tehnoloģijām, sakariem, medicīnu, pakalpojumiem, loģistiku utt., saņems impulsu attīstībai.
Par spīti apstākļiem Rietumu Banka pirmo pusgadu pabeidza ar peļņu un pozitīvu dinamiku galvenajos finanšu rādītājos. Mūsu stratēģija paliek nemainīga: mēs koncentrējamies uz Latvijas un Baltijas reģionālo tirgu, plašākā nozīmē – ES tirgu, kuru arī uzskatām par savām mājām.
Par prioritāru virzienu pārskatāmā nākotnē mēs nosakām mūsu klientu biznesa projektu kreditēšanu un investīciju piesaisti to attīstībai.
Ir pilnīgi skaidrs, ka daudzu uzņēmumu un projektu atjaunošanai un aktivizēšanai būs nepieciešami finanšu resursi. Rietumu Bankai kā lielākajai neatkarīgajai bankai Latvijā šādi līdzekļi ir, un mēs esam gatavi tos piedāvāt saviem klientiem.
Pašlaik mēs strādājam ar vairākiem jauniem vērienīgiem investīciju projektiem, par kuriem tuvākajā laikā varēsim pastāstīt plašāk.”